:)
He...re cik ātri dzīve var mainīties...pāris dienu laikā.:) viss var
sagriezties kājām gaisā..:) ja man kāds pirms gandrīz vai pirms puss
gada būtu teicis ka atradīšu savu otru pusīti būtu vivņu vienkārši
sūtijusi...:D es tajā laikā vairāk neticēju tam kapastāv mīlestība,ka
vispārīgi zēni ir spējīgi veidot nopietnas atiecības un pietam vēl
ilgstoši..:( es viņus visus labprāt tajā alikā būtu sūtijus dīkt..:)
bet nevarēju,es pat nezini vai es nevarēju vai vienkārši negribēju
palikt viena..:D tas bija dīvaini,saņemt e-pastu ar vienu vienīgu
smaidiņu un vārdu caw!! biju pārsteigta...un tas kā vis turmākais
risinājaš bija vēl savādākas un mani vēl vairāk pārsteiza... :) lai
cik es visus zēnus ienīstu un lāētu,bet es nezinu kāpēc tieši šis,jā
tieši viņš mani piesaistija ar to ka bija pavisam vienkārš...tādas kadi
nebija neviens džeks kas bija man apkārt tajā mirklī..:) visi bija
kruti stilīgi vai arī par tādiem izlikās..:)viņš bija pa visam
vienkārš,bet vinā bija kaut kas tāds kas mani piesaistija un neļāva man
no vivņa novērstie..:) es zināju ka tas viss tikātri nebeigsies...un tā
arī bija..:) mēs satikāmies...un kā jau vienmēr uz tikšanos esdevos ar
tādu domu ka tāpat nekas vairāk kā labi draugi mēs nebūsim..:Dbet es
kļūdijos!!tad ka es viņu ieraudziju mana pasaule pazaudēja zemi...visu
pie kā pieturēties un sarast ka esi dzīva un nesapņo..:)es atceros ka
es vēl nezināju vai tas ir viņš vai nav,bet mana sirds teica ka ir...un
tad ka tā arī izrādijās taisnība es nezināju ka darīt un ko teikt..:)
es vienkārši piegāju un kaut ko
pateicu...es
neatcerso....ne kur mēs gājām,ne ko mēs runājām...es atceros tikai to
ka visu laiku skatijos uz viņu un domāju lai tk viņš to
nepamana..:Dtas bija dīvaini...atvadoties viņš iedeva buču..:) bet tā
sajūta kas mani pārņēma tajā mirklī mani vēl vajāja līdz nākamās dienas
rītam..:) un tas bija patīkami...es īsti neatceros vai nākamjaā vai
tajā pašā dienā mēs nolēmām kļūt kaut kas vairāk..:) es teišām
neatceros..:) bet vienu gan zinu...ka tas man likās kā neticams
sapnis..un diezin vai tas vispār ir taisnība...bet nu tagad ir pagājis
gandrīz pusgads un es laikam beidzot esmu tam noticējusi...un
sapratusi...ka esmu atradusi savu mīļāko un jaukāko cilvēciņu uz
pasaule..:*
Комментариев пока нет.
Будь первым - напиши свой комментарий.