Saulainā vasaras dienā,
kad lietus līst,
domas tik vien kā klīst,
kaut kur starp mums,
Pagātnes pieļautās kļūdas,
kā liktenis lēmis.
Soli pa solim tās atkārtojas,
kā ar galvu pret sienu,
tie tik ir nieki.
Dzīves skarbuma izmācīts,
domās vien nomocīts,
bet te no zilām debesīm,
kāds Enģelīts cerību sniedz,
un viss var sākties no sākuma.
Man ir vīzija.
Es esmu kā Taisnība,
nekad nebiju domājis ka mīlēšu kādu.
Dzīvoju kā ēnās tīts,
it kā neeksistētu,
tas nekad nebija pietiekami labi.
Es varētu būt tas cilvēks,
kas glābtu dienu!
Kāds mani izmainija,
kaut kas mani izglāba,
bet tagad es esmu tas kas esmu!
Es zinu ka mani mānija,
bet sirds man ļāva atrast patiesību.
Es esmu šet un tagad priekš tevis.
PRIEKŠ TEVIS!
Es cenšos būt labāks,
bet nekas nesanāk.
Neticu tam,ka kaut kas sanāks!
To brīd padomāju,ka tas būs viegli!
Bet neviens man neticēja!!
Ja Tu man uzticētos...
un dotu iespēju,
zinu ka varētu būt labaks!
un tomēr ....
ši vieta ir tik tukša
un manas domas ir tik drūmas!
Lai gan Tu man netici,
ES CENTĪSOS BŪT ES PATS!
Man bija sapnis par mums,
tāpēc esmu šeit,
un rakstu šīs rindas,
lai pateiktu visu patiesību.
Tu esi manā sirdī,
un šajā brīdī visa pasaule uzreiz pazūd.
Tad skan mūzika,
tikai mums diviem vien.
Dzīve iet uz priekšu,
un sapņi arī.
Laikam esmu iemīlējies,
visu laiku domāju tikai par Tevi,
un zinu ka Tu par mani.
Bet tagad mēs esam kopā,
un nekas mūs nevarēs izšķirt.
Ir pienācis laiks pārmaiņām,
tas nozīmē arī patiesībai.
Es esmu tuvu tam kur sāku,
dzenoties pakaļ Tev!
No malas skatoties,
redzu kā Tu smejies,priecājies un bēdājies.
Kad Tu smaidi,
es priecājos par tavu smaidu.
Kad Tu priecājies,
skatoties Tev acīs,
aizmirstu visas citas neveiksmes un nelaimes.
Kad Tu bēdājies,
es vienmēr esmu līdzās un atbalstu.
Katru brīdi ko pavadām kopā,
domās pazib vairākas domas un beigās saprotu,
Es ar vien vairāk sāku iemīlēties Tevī!
Bet mūs attālina viena lieta,
mēs esam tikai labi draugi!
Aizmirstot visu kas bijis,
nav nekā cita pasaulē,
kas spētu mainīt manas jūtas un domas.
…