Дневник пользователя buca16
EKSISTĒT....
katra diena ir kā cīņa pašam ar sevi...katra stunda ir cīņa ar visu pasauli...kas lai to zin cik daudz viņam ir lemts te vēl būt...cik ilgi eksistēs...tā pat vien...bez iemesla...bez iemeska katru dienu verās spogulī un ko viņš tur redzēja!!!!NEKO....lielu noko....cilvēku kas iekšēji ir sagrauts un no kā nekas nev palicis pāri....kas tver katru saules staru lai dzīve kaut uz brīdi liktos krāsaināka un kaut drusku jaukāka....bet kāpēc...kas mainijās pāris dienu laikā...nekas ...tā pati taka...tāpati iela un nams...kurā celies un ej....mainijās....tas ko neviens nekad neredz....tās domas....domas par dzīvi un tās jēgu....tas mainijās.....bet kāpēc tik strauji ka cilvēks kļuva tukš...tukš kā bezdibenis...nekas nebija tāds, kas liktu viņam smaidīt, priecāties un kaut drusku, bet pacelt acis aukšu un kaut ko pateikt....ja nepaeikt tad vienkārši paskatīties....viņš gāja katru dienu ar savu galvu zemu noliektu pa ielu kā ņepieņemts suns kas nezin kur likties....tādas bij viņa dzīves dienas, kas gan lai to zin cik ilgi tās vēl būs te tādas....cik ilgi dzīve tās spēs pati panest...
Kā jums patīk šis skaistais, jaukais laicioņš, ķipa pvasaria.. :D:D:D:D
Kā viena vienīga filma var mainīt....mainīt visu..visu kas ir tavā dzīvē...visas pašlaik esošās sajūtas tā tikai pastiprināt..pastiprināt un sajaukt baigā putrā...ka tu nezini,kas tagad būtu labāk...un ko tu vari pateikt..lai kādu neapmulsinātu...neapmulsinātu
kādu,ko tik ļoti mīli...ka nezini kur likties...tu nezini neko,neko kas
tagad ier...ir..kas bija vai būs...tu neko nesaproti...nesaproti vai vispār vēl kaut ,kas būs...kau tarī tu ļoti ļoti vēlies,lai viss turpinātos...turpinātos un nebeiktos....cik
ļoti viegli ir zaudēt kādu,kas tev tuvs un mīļš....kuru tu mīli tik
ļoti,ka bez viņa dzīvot nespēj...kāpēc tiem kas mīl ir jācieš tik
ļoti,ka dzīvei bez otra nav nekādas jēgas...kāpēc tik ļoti grūti ir būt
kopā ar kādu ko tu mīli...ko dievini...kura dēļ tu esi gatavs izdarīt
visu...visu,lai tikai tu....nē,lai jūs būtu laimīgi...laimigi unkopā..kopā ar to,ko mīli...kāpēc tik daudz šķēršļu ir likts priekšā mīlestībai...mīlestībai
kura ir patiesa un tīra...laikam jau īsta mīlestība var pārvarēt visus
šķēršļus...kas tau priekšā ir likti...es nevaru bez...
Pastāsti man par dzīvi, Kas apkārt bez apstājas rit. lai es uz brīdi sajustos brīvī Kaut arī ikdiena durvīs sit. Pastāsti man par laimi ko cilvēkš meklēt iet. Lai aizmirstas tukšie glaimi Un ļaudis,kas prot tikai riet. Bet varbūt nestāsti man neko Par dzīvi un kārtību tajā. Nāc un kopā ar mani to izdzīvo Lai tikai laika trūkums mūs vajā.