:)
He...re cik ātri dzīve var mainīties...pāris dienu laikā.:) viss var sagriezties kājām gaisā..:) ja man kāds pirms  gandrīz vai pirms puss gada būtu teicis ka atradīšu savu otru pusīti būtu vivņu vienkārši sūtijusi...:D es tajā laikā vairāk neticēju tam kapastāv mīlestība,ka vispārīgi zēni ir  spējīgi veidot nopietnas atiecības un pietam vēl ilgstoši..:( es viņus visus labprāt tajā alikā būtu sūtijus dīkt..:) bet nevarēju,es pat nezini vai es nevarēju vai vienkārši negribēju palikt viena..:D tas bija dīvaini,saņemt e-pastu ar vienu vienīgu smaidiņu un vārdu caw!! biju pārsteigta...un tas kā vis turmākais risinājaš  bija vēl savādākas un mani vēl vairāk pārsteiza... :) lai cik es visus zēnus ienīstu un lāētu,bet es nezinu kāpēc tieši šis,jā tieši viņš mani piesaistija ar to ka bija pavisam vienkārš...tādas kadi nebija neviens džeks kas bija man apkārt tajā mirklī..:) visi bija kruti stilīgi vai arī par tādiem izlikās..:)viņš bija pa visam vienkārš,bet vinā bija kaut kas tāds kas mani piesaistija un neļāva man no vivņa novērstie..:) es zināju ka tas viss tikātri nebeigsies...un tā arī bija..:) mēs satikāmies...un kā jau vienmēr uz tikšanos esdevos ar tādu domu ka tāpat nekas vairāk kā labi draugi mēs nebūsim..:Dbet es kļūdijos!!tad ka es viņu ieraudziju mana pasaule pazaudēja zemi...visu pie kā pieturēties un sarast ka esi dzīva un nesapņo..:)es atceros ka es vēl nezināju vai tas ir viņš vai nav,bet mana sirds teica ka ir...un tad ka tā arī izrādijās taisnība es nezināju ka darīt un ko teikt..:) es vienkārši piegāju un kaut ko
pateicu...es neatcerso....ne kur mēs gājām,ne ko mēs runājām...es atceros tikai to ka visu laiku skatijos uz viņu un domāju lai tk viņš to nepamana..:Dtas bija dīvaini...atvadoties viņš iedeva buču..:) bet tā sajūta kas mani pārņēma tajā mirklī mani vēl vajāja līdz nākamās dienas rītam..:) un tas bija patīkami...es īsti neatceros vai nākamjaā vai tajā pašā dienā mēs nolēmām kļūt kaut kas vairāk..:) es teišām neatceros..:) bet vienu gan zinu...ka tas man likās kā neticams sapnis..un diezin vai tas vispār ir taisnība...bet nu tagad ir pagājis gandrīz pusgads un es laikam beidzot esmu tam noticējusi...un sapratusi...ka esmu atradusi savu mīļāko un jaukāko cilvēciņu uz pasaule..:*    

Нравится